Labi sadarbības partneri ir vērtīgi

Kaut arī esmu nolikusi autovadītāja eksāmenu pirms vairākiem gadiem, katru gadu uz ceļa, vadot automašīnu, nobraucu ap 10 000km, es tik un tā esmu nepraša, ja nepieciešams runāt par to, kas kaiš manam braucamajam, kādas auto rezerves daļas man ir nepieciešamas, un tāpat man arī nav lielas sajēgas, vai man ir vasaras, vai ziemas riepas, nemaz nerunājot, kāds tām ir izmērs. Es allaž paļaujos uz meistariem autoservisos. Un ziniet, tādu autobraucēju ir ļoti daudz.

Kad ir jādomā par automašīnas iegādi, lai cik tas muļķīgi arī neliktos, mana izvēle parasti balstās uz: patīk dizains vai nepatīk. Vai man patīk konkrētais modelis, vai nepatīk. Tikai pēc tam es sāku skatīties, kas tam lācītim ir vēderā: vai automašīna ir ekonomiska, kāda ir pārnesumkārba, cik liels dzinējs, kāds salons, un kādas ekstras jau ir manam transportam.

Zinu, tas nav pareizi, taču no otras puses, ja visi skatītos tikai uz iekšējiem parametriem, tad nebūtu tik lielas izvēles, jo pa lielam visas automašīnas balstās uz vieniem un tiem pašiem darbības principiem.

darbnīca garažāKad bija pienācis kārtējais brīdis manai automašīnai iziet obligāto tehnisko apskati, pirmais, ko es parasti daru, braucu pie pazīstamas paziņas, kuru pazīstu jau kopš bērnības, un nododu savu mašīnu viņa rīcībā. Viņš strādā savās mājās, savā brīvajā garāžā uztaisījis auto darbnīcu un, lai cik tas liktos interesanti, pēc viņa nudien ir pieprasījums.

Un tas nav maz, jo mūsu mazpilsētā, kurā dzīvo apmēram 15 000 iedzīvotāju, reiz ar draugiem saskaitījām ap 80 oficiālus un neoficiālus auto servisus. It kā konkurence liela, bet tāpat, labākie un uzticamākie meistari ir jāsarunā vismaz nedēļu iepriekš, ja ne vairāk. Ak, jā, un tie vēl bija tikai tie servisi, kurus mēs zinājām, taču, varu galvot, ir vēl tādi, par kuriem mums nav ne jausmas, jo reizēm, braucot garām kādām mājām, var manīt daudz transportlīdzekļu. Nedomāju gan, ka tur katru dienu ir tik daudz ballīšu, vai ka visas automašīnas pieder šim vienam cilvēkam.

Tā nu arī šajā reizē, sēdēju pie savas paziņas uz vienīgā brīvā krēsla, un skatījos, kā viņš ar pacēlāju ceļ manu mašīnisti augšup, lai uzmestu skatienu, kas apakšā. Ar lukturīti izpētīja visu, un man par prieku, atzina, ka apakšā viss ir kārtībā, nav, kur piesieties. Nolaidis lejā, viņš uzmeta acu skatienu manas automašīnas riepām, un uzreiz painteresējās, kad es pēdējo reizi esmu gādājusi jaunas ziemas riepas? Nu, jā, zinu, tādas ir, zinu, ka noteiktā gada laika posmā tādām būtu jāatrodas uz manas automašīnas, taču kaut kā biju palaidusi garām visu. Paraustīju plecus, jo, godīgi sakot, automašīnas riepas pati nekad nebiju gādājusi.

“Vai tev uz vietas nav kādas?” painteresējos. Viņš nosmēja: “Es neesmu riepu bāze, taču gadījumos, ja maniem klientiem vajag, es sadarbojos ar vienu riepu maiņainterneta veikalu un pasūtu. Varu to izdarīt.” Ja man to vajag, tad izvēles nav lielas, jo uzskatu, ka labi sadarbības partneri ir vērtīgi, un, kas ir mana drauga draugs, ir arī mans draugs.

Mans paziņa vēl noregulēja manam transportam gaismas, un mēs sarunājām pēc pāris dienām atkārtotu vizīti, lai uzliktu manai mašīnai jaunās ziemas riepas. Esmu tikai par drošību, un pat ja uz to brīdi naudu nācās aizņemties, mani priecē apziņa, ka pirkums nav uz vienu sezonu, turklāt kas gan var būt svarīgāks par manu veselību un dzīvību?

Ikgadējo auto tehnisko apskati ar jaunajām ziemas riepām izgāju bez neviena aizrādījuma.