Dabu var izbaudīt jebkurā gadalaikā

Skaidrs, ka šobrīd ikviens ar nepacietību gaida kārtīga pavasara iestāšanos un sapņo par vasaru pludmalē. Tomēr realitāte ir tāda, ka mēs dzīvojam vietā, kur ir četri gadalaiki. Un ir diezgan grūti pilnvērtīgi un laimīgi dzīvot, ja lielāko daļu no gada dusmojamies par to, kādi ir laika apstākļi. Tāpēc risinājums ir mēģināt iemīlēt un pieņemt katru gadalaiku ar visām tā skaistajām un arī apgrūtinošajām pusēm.

Man savā ziņā to ir izdevies paveikt, bet vēl pirms kāda laika biju īsta siltuma un vasaras mīle, necietu ziemu, bet pavasaris un rudens ar savu mainību mani vienkārši kaitināja. Un tad es sāku koncentrēties uz dabu. Es apzināti katrā gadalaikā vēroju to, kas notiek dabā, kā tā mainās. Tad sapratu, ka šis cikls taču ir tik skaists un dabisks. Un cilvēkam tajā grūti iekļauties tāpēc, ka vairs nedzīvo pēc dabas rituma. Kad palasa kādus 20. gadsimta sākuma latviešu rakstnieku darbus, kur attēlota cilvēku dzīve un ikdiena, tad redzam, ka viņu ikdienu nosaka gadalaiki un to ritējums. Un viņi to uztver ļoti harmoniski.

dabaTagad, kad liela daļa dzīvojam pilsētās, saslēgties ar dabu ir grūtāk, tāpēc es sāku iet dabā katrā gadalaikā, centos saskatīt, ieraudzīt un iemīlēt. Nepatiku mazināja arī tas, ka vienmēr vajag izvēlēties laika apstākļiem piemērotu apģērbu. Tas tiešām daudz maina. Es rudens vējā un lietū nevilku augstpapēžu zābakus un modīgu īso jaciņu, bet gan kārtīgu vējjaku ar kapuci, ērtas bikses un ūdens necaurlaidīgus brīvā laika apavus. Un tā man bija ērti izbaudīt rudeni pa īstam.

Vienīgā problēma, kas man tomēr vēl ir attiecībā uz vēsajiem gadalaikiem, ir tas, ka ir apgrūtināti braukšanas apstākļi uz ceļiem. Varbūt, ja Latvijā būtu normālas kvalitātes ceļi un atbildīgi ceļu uzturētāji, nebūtu tik traki, bet realitāte ir tāda, ka ziema, kas ir skaista un dabai vajadzīga, ir izdzīvošanas pārbaudījums autovadītajiem. Ja nav labas riepas, uz ceļa labāk nerādīties. Bet vienalga – ejam dabā!