Bedrīte pie bedrītes

laukiIr ļoti skumji zināt, ka ilgi plānotais, gaidītas un beidzot īstenotais brauciens uz Latvijas laukiem pie vecmammas uz viņas 80 gadu jubileju var beigties ar sarūgtinājumu un sašutumu vienlaikus. Cilvēki, kuri dzīvo Rīgā un lielākajā daļā Latvijas mazpilsētu, ar šādu situāciju saskaras reti, taču tiem, kuriem ceļi mērojami pa mūsu slavenajiem Latvijas ceļiem, kur asfalta vietā ir grants segums, ļoti labi zinās, par ko ir šis stāsts. Proti, ir traģiski redzēt, ka grants seguma ceļš pavasara, rudens un ziemas periodos regulāri pārvēršas par īstu bedrīšu uzvaras gājienu.

Skarbā lauku realitāte

Ja pilsētas iedzīvotāji taisa traci, ka viņu ielās ir pāris bedru, tad lauku ceļo sastāv tikai no bedrēm, un pārvietoties pa tiem iespējams vien ar ātrumu 10 vai 15 km stundā. Patiesībā „ātruma ierobežojums” šajā brīdī ir mazākā lieta, kas kaitina. Vislielāko sašutumu raisa tas, ka ik pēc diviem gadiem ir jāpērk jauns transporta līdzeklis, jo iepriekšējais ir neizbēgami nobeigts.

Nav vērts pirkt labas un lētas riepas no http://www.hankookmasters.lv/, jāpērk ir kaut kādi mazlietoti darinājumi vai atjaunotas riepas, jo pretējā gadījumā tā ir lieki izmesta nauda. Reiz pat redzēju kāda asprāša sociālajā tīklā facebook.com iemesto bildi, ka izdevīgāk lauku teritorijās ir braukt pa zemnieku apstrādātu lauku, jo tur ceļš vismaz ir līdzens, kamēr uz slavenajiem grants ceļiem bedri nomaina nākamā bedre.

Kur paliek mūsu nodokļi?

Es saprotu, ka naudu iekasēt ir nepieciešams, lai valsts varētu vienmērīgi attīstīties, taču ir acīmredzami, ka ieguvēji ir pilsētas un lielās šosejas, kamēr mazie lauku ceļi remontus nav redzējuši gandrīz kopš to uzbūvēšanas. Droši vien pārmest var vietējām pašvaldībām, bet ko tu paprasīsi pašvaldībai, kurai budžets ir knapi daži miljoni, ja vien šāds ceļš droši vien maksā pusmiljonu.

Tā vien gribas painteresēties, kur tad galu galā paliek mūsu nodokļi? Ja neskaita daudzas prioritārās lietas kā drošība, veselība, izglītība, vēl jau tiek ieguldīts deputātu kvotās un citos mazvērtīgos sīkumos, bez kuriem varētu iztikt. Labāk lai deputāts tad savu kvotu dod ceļu remontam, kur ieguvēji būs visi, nevis kādam īpaši atlasītam klubiņam ballītes rīkošanai.

Bet varbūt šādu lauku ceļu regulāriem braucējiem ir jānodibina biedrība, kuru tad deputāti var atbalstīt, lai tā biedri varētu iegādāties labas un lētas riepas, nepieciešamās rezerves daļas un varbūt pat visu transportu…