Forumu posts – kam tas vajadzīgs?

forumsTā gribētos padiskutēt par kādu mūslaiku TIK ļoti sāpīgu tēmu! Forumi. Lūk, kas man nav skaidrs – priekš kam ir izveidots tāds posts kā publiskie forumi? Tie, kas tos izmanto, noteikti liks roku uz sirds un kliegs – lai izdotu jautājumus, lai palīdzētu viens otram, lai konsultētos un citas muļķības… Meli! Forumi ir kaitīgāki par viesuļvētru!

Vecāku forumi dzen izmisumā jaunās māmiņas

Kad sieviete paliek stāvoklī, ja viņai nav ar ko pakonsultēties vai negribas tik ātri paziņām atklāties, viņa steidz ielūkoties māmiņu portālos. Ak, mī un žē… Un tur tik sākas jautrība. Kad uz izmisušās sievietes kautri uzdoto jautājumu steidz atbildēt lērums „gudrinieču” jaunā māmiņa nevis top gudrāka, bet gan tiek iedzīta stresā! Parasti jautājumi JAU mijas ar bažām ar kādām fiziskām sajūtām, analīžu rezultātiem vai ārsta teikto. Bet, kad vēl pāris dāmas pasaka – jā, tas NAV normāli, tu neesi vesela, ko tad lai domā?

Tāpēc mediķi jaunajām māmiņām laikus saka – par visu, kas saistās ar medicīnu jautājiet TIKAI speciālistiem! NEKĀDU forumu!

Forumi mulsina un melo

Ja man pēkšņi ir vajadzīgas vasaras riepas, ko lai dara? Varētu taču lūgt padomu draugiem, bet nē, viņi taču padomās, ka es neko nesaprotu, pasmiesies. Pajautāšu autobraucēju forumā, kādas vasaras riepas man iegādāties savam auto. Un te atkal sākas… Vieni saka – priekš kam tev vasaras riepas, mūsu apstākļos jābrauc ar apvidus vai M+S gumijām… Citi brēc pretī – vasaras riepas jāpērk tikai tās dārgākās un jāmaina katru sezonu… Vēl citi – pērc taču pašas lētākās, tāpat ganjau nejēdz braukt… Viss, man pietiek! Neba par savu braukšanas mākslu es atnācu apjautāties. Atkal skaidrības nekādas.

Forumi kurina naidu

Kur gan citur izbrēkties, ja ne it kā publiskā forumā, kurā var nomaskēties zem segvārda un krutas bildes. Ir taču lērums cilvēku, kas šādi izklaidējas. Lasa komentārus un tad sāk liet benzīnu, lai tēma pamatīgi aizdegas. Jautri, vai ne? Kad tev pašam nav savas dzīves un tu atnāc uz klusu vietiņu, kur izgāzt savas negācijas un pasmieties. Bet kurš tādā situācijā paliek muļķa lomā? Apsmietais vai naida sējējs? Šis nemaz nav retorisks jautājums, jo atbilde jau tāpat skaidra. Apsmietais, iespējams, apvainosies, pametīs nedraudzīgo forumu un pēc brīža aizmirsīs. Bet tas, kas naidu sakurinājis, būs uzbarojis jaunu negāciju devu, un, galu galā, nebūs ieguvis NEKO.

Forums dzīves vietā

Vai tad labāk nav iziet laukā? Nevis laukā no foruma – pavisam laukā, tur, kur ir īsti cilvēki. Gribas asas izjūtas – pakurini naidu uz ielas, nevis internetā. Ha, šādam gājienam gan nevienam nepietiek drosmes. Tad kāpēc vispār nodarboties ar tādām muļķībām?

Cilvēki ir pilnīgi interneta varā un tas jau IR nožēlojami. Cik man ir sanācis iet garām dažādiem forumiem – nav vēl redzēts tāds, kas būtu baudāms un kur kāds ātri vien negribētu izpelnīties norauties „pa seju”. Tāpēc es vienkārši turpinu iet garām. Arī komentāriem. Kur ir redzēti pozitīvi komentāri? Kāds miris – ak, nelietis, kā viņš tā brauca nepareizi, ka kokā iebrauca… Skaistumkonkurss  – fuj, kur jūs te redzat skaistumu? Šovs – nu pretīgi, es varētu labāk… Un tā ik uz soļa. Lai kas pasaulē nenotiktu – viss IR SLIKTI!

Saudzēsim taču savu nervu sistēmu. Nervu šūnas neatjaunojas.