Tu es savas dzīves saimnieks!

Sabiedrībā valda zināmi uzskati, kā vajadzētu dzīvot, kas ir labi, kas nav labi, kas atbilst ētikai un vispārpieņemtām normām. Tomēr tie rāmji, ko piedāvā sabiedrība, neder visiem, katram ir sava situācija, asptākļi. Un ne vienmēr ir vēlme veidot savu dzīvi tieši tā, lai apkārtējiem tā šķistu pareiza.

 

Katram vajadzētu sekot saviem sapņiem, izkopt talantus, ļauties aicinājumam, nevis darīt kaut ko tikai tāpēc, ka citi to uzskata par atbilstošu un cienījamu rīcību.

Piemēram, es esmu pieņēmis lēmumus, kas neatbilda ne manu vecāku cerībām, ne sabiedrības normām. Es pametu vidusskolu, lai nodarbotos ar to, kas man ļoti patīk. Tā ir mūzika. Vienpadsmitajā klasē sapratu, ka nevaru visu savienot. Un izvēlējos mūziku. Vecāki bija šokā, skolotāji nosodīja. Bet es zināju, ka tas ir pareizi, jo tieši tas brīdis man bija izšķirošs, lai stabli iezīmētu savu vietu mūzikā.

 

Paralēli ar draugiem arī nodibinājām nelielu uzņēmumu. Tā sava izglītībā izlaidu divus gadus. Un tad, kad jutu, ka varu turpināt, tad izmantoju iespēju pabeigt vidusskolu. Bet nedevos uz savu veco skolu. Man joprojām nebija laika pilna laika klātienē iet uz mācībām. Tāpēc mans risinājums bija tālmācības programma. Es vidusskolas pēdējo divu gadu vielu apguvu attālināti un tādā tempā, kāds man tajā brīdī bija piemērots. Tālmācības porgramma man ļāva iegūt vidējās izglītības diplomu.

 

Pēc tam, kad tas bija paveikts. Vecāki domāja, ka es iestāšos augstskolā. Nē! Es to vēl negribēju. Man bija sapnis paceļot pa Eiropas pilsētām kopā ar diviem draugiem un grupas biedriem. Nolēmām to darīt, spēlēt kā ielu muzikanti, lai varētu iztikt. Arī šis mans lēmums nebija saprotams apkārtējiem, jo kārtīgi cilvēki taču tā nedara.

 

Bet ar mani viss ir labi, esmu laimīgs, apmierināts, pats sevi uzturu un daru to, kas man patīk un padodas. Man nav jāveido sava dzīve tā, lai patiktu kaimiņam vai skolotājai. Dzīvei jābūt tādai, kādu es to vēlos!