Kādas ir cilvēka pamatvajadzības

cilveksMaslova vajadzību hierarhijas trīsstūri droši vien zina daudzi. Joprojām tā ir unikāli vienkārša un skaidra kārtība, kas bija aktuāla gan pirms daudziem gadu simtiem un desmitiem, gan 21. gadsimtā. Jo cilvēks jau nekur tālu nevar aiziet no savas būtības — ķermenis, prāts, bioloģiski noteiktie procesi jau nemainās. Lai gan ir daudzi, kuri kritizē Maslova veidoto hierarhiju, tomēr, padomājot par to, diez vai varam nepiekrist.

Tiem, kuri varbūt piemirsuši, atgādināsim, kas un kādā kārtībā tad atrodas šajā vajadzību hierarhijā. Tajā tiek izdalīti pieci līmeņi.

  1. Fizioloģiskās vajadzības: miegs, ēdiens, siltums, gaiss, ūdens, veselība, dzīves telpa, seksualitāte. Un vairums pūļu ikdienā jau arī tiek pieliktas, lai īstenotu tieši šo pamatlīmeni, no kura ir atkarīga mūsu fiziskā eksistence.
  2. Drošība: aizsardzība no briesmām, kārtība un tiesības, drošība par nākotni. Te sava loma ir gan pašam cilvēkam, gan kopējai sabiedrībai, valsts sistēmai, kārtībai, varas režīmam. Diez vai kara plosītājās teritorijās cilvēkiem šis vajadzību līmenis ir īstenots. Tāpēc arī viņi meklē patvērumu citās valstīs.
  3. Sociālās vajadzības: ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija. Pamatā cilvēks ir bara dzīvnieks, kuram ir vēlme būt ar kādu kopā, komunicēt, saņemt atbalstu, būt saskarsmē. Tas ļauj justies emocionāli komfortabli. Tomēr šī vajadzība nav kritiskas izdzīvošanas kontekstā, bet ilgtermiņā nepiepildījums šajā jomā var mazināt dzīves kvalitāti.
  4. Sociālā atzinība: sociālais statuss, atzinība, cieņa, ietekme, panākumi darbā un privātajā dzīvē, labklājība. Tas noteikti ir svarīgi vairumam cilvēku. Reti kurš teiktu, ka viņam vienaldzīgs apkārtējo viedoklis un atzinība. Tiekšanās pēc tā visa ir dabiska.
  5. Pašīstenošanās: individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība. Virzoties pa labklājības kāpnēm, ir tikai loģiski arvien vairāk domāt par savu personību, garīgo attīstību, izglītību. Domājams, ka mūsdienās tas ir labi saprotams, jo izglītība jau ir norma sabiedrībā. Izglītība un pašattīstība arī paver lielākas iespēja, ka būs vieglāk nodrošināt savas pamatvajadzības, atrodot labāk apmaksātu darbu

Vai varam nodrošināt savas pamatvajadzības?

Ja skatās visas sabiedrības kontekstā, tad droši vien nevarētu teikt, ka visi cilvēki spēj nodrošināt sev šīs piecu līmeņu pamatvajadzības. Kaut vai pašā primitīvākajā — fizioloģiskajā līmenī. Ēdiens, siltums, pajumte.

Uz ielām redzam bezpajumtniekus, kuriem trūkst gandrīz visu šo fizioloģisko pamatvajadzību. Un līdz ar to nav iespējams arī doties tālāk uz nākamajiem līmeņiem. Protams, ka viss ir cilvēka paša rokā, kā viņš rīkojas ar savu dzīvi, bet visas planētas kontekstā noteikti daudzviet var runāt par krīzi, jo sabiedrība cīnās pat par fizioloģiskajām vajadzībām, nemaz nerunājot par kaut ko vairāk.

Strādājam, lai paēstu un būtu siltumā

Redzam, kas notiek ar ienākumiem — tie tiek novirzīti un sadalīti dažādu vajadzību īstenošanai. Prioritāte ir šīs fizoloģiskās vajadzības: jāmaksā par mājokli, jāgādā siltums, pārtika, apģērbs. Ja tas viss ir, tad tālāk tiek domāts, kā īstenot nākamos līmeņus.

Arī mēs daudzus gadus esam noņēmušies ar to — cēlām māju, kas paņēmusi daudz līdzekļu. Vajadzēja ierīkot ūdensvadu, kanalizāciju, bija jāizvēlas piemērotākais un izdevīgākais apkures veids, lai ziemās nenāktos pārmaksāt. Bija jāuzstāda apkures iekārtai piemērots dūmvads. Siltums ir ļoti būtisks, it īpaši mūsu platuma grādos. Dūmvads tika izvēlēts no nerūsējošā tērauda. Tāds dūmvads ir izturīgs, viegli uzstādāms un konstruējams tā, kā nepieciešams. Un tērauda dūmvads ir ekonomiski izdevīgs risinājums: http://www.rgj.lv/lat/cenas/.

Lai nodrošinātu savas pamatvajadzības, vajadzīga nauda. Tāpēc arī katru dienu ceļamies, dodamies uz darbu, domājam, kā lietderīgāk un apdomīgāk iztērēt savus ienākumus. Līdz ko nav regulāru un pietiekamu ienākumu, tā jebkurš ir pakļauts nabadzības riskam un situācijai, kad šī vajadzību piramīda nevar tikt īstenota.